sasarkt
sasarkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sasarkstu | sasarkstam | sasarku | sasarkām | sasarkšu | sasarksim |
| 2. pers. | sasarksti | sasarkstat | sasarki | sasarkāt | sasarksi | sasarksiet, sasarksit |
| 3. pers. | sasarkst | sasarka | sasarks | |||
Pavēles izteiksme: sasarksti (vsk. 2. pers.), sasarkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sasarkstot (tag.), sasarkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sasarktu
Vajadzības izteiksme: jāsasarkst
Sarkstot kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, sārta seja, tās daļas (par cilvēku); sarkstot kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tas daļām, arī par rokam).
Stabili vārdu savienojumi
- Sasarkt (arī nosarkt, piesarkt, retāk pietvīkt) līdz ausu galiem (arī līdz ausim) frazēma — ļoti stipri nosarkt
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- dziesmu uzturēja Liepiņš, un pārējie smējās, sasarkuši, atkusuši.
- neēdam piena produktus," ierunājās Daiga, mazliet sasarkusi. "
- Vīrieša mati bija salmu krāsā, bet sasarkušo acu redzokļi — bezkrāsaini.
- Abi mētājas pa pilsētu, kā Valis parasti sasarcis nosaka.
- – Mamma piecas stundas sēdēja frizētavā, – Tētis teica un sasarka.