saraustīt
saraustīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saraustu | saraustām | saraustīju | saraustījām | saraustīšu | saraustīsim |
| 2. pers. | sarausti | saraustāt | saraustīji | saraustījāt | saraustīsi | saraustīsiet, saraustīsit |
| 3. pers. | sarausta | saraustīja | saraustīs | |||
Pavēles izteiksme: sarausti (vsk. 2. pers.), saraustiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saraustot (tag.), saraustīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saraustītu
Vajadzības izteiksme: jāsarausta
1.Raustot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
Stabili vārdu savienojumiSaraustīt gabalos.
- Saraustīt gabalos vēsturisks, kolokācija — nogalināt (parasti nāvessoda izpildē), raujot, stiepjot notiesātā ķermeni
1.1.Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
2.Sākt, parasti pēkšņi, raustīt; īsu brīdi raustīt.
2.1.Pavelkot, pagrozot u. tml., sakārtot (apģērba gabalu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Andrievs sarausta grožus un domās izlūdzas zirgiem piedošanu par šādu aizsapņošanos.
- Tas nav viss, mammu, viņa saraustīti runāja caur asarām.
- Nākamā nakts, protams, bija saraustīta – uztraukums, nepacietība...
- Sagūstījusi saraustīju tos gabaliņos, un norautās galvas savēru uz stieplītes.
- " Un acīs viņam parēgojās vēl atsevišķas, saraustītas kapsētas ainas.