saplīst
saplīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saplīstu | saplīstam | saplīsu | saplīsām | saplīsīšu | saplīsīsim |
| 2. pers. | saplīsti | saplīstat | saplīsi | saplīsāt | saplīsīsi | saplīsīsiet, saplīsīsit |
| 3. pers. | saplīst | saplīsa | saplīsīs | |||
Pavēles izteiksme: saplīsti (vsk. 2. pers.), saplīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saplīstot (tag.), saplīsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saplīstu
Vajadzības izteiksme: jāsaplīst
1.Plīstot sadalīties; plīstot sabojāties, parasti pilnīgi.
1.1.Plīstot sadalīties, saplakt (par viļņiem).
2.Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, caurumainam, sabojāties, parasti pilnīgi.
2.1.sarunvaloda Sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, tiekot nevērīgi lietotam).
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pats arī esmu nedaudz pārsteigts, ka izturēju un nesaplīsu".
- Stikla pudelītes ir ērtāk kopjamas un kalpo ilgāk, ja nesaplīst.
- Pēc apgāšanās vējš autobusu stūmis vairākus metrus, līdz saplīsuši stikli.
- Es arī kliedzu, kliedzu, ka tas tiešām ir saplīsis.
- Arī viņai saplīsa kurpīte un sievietes ķibele izvērtās par īstu šovu.