sapliķēt
sapliķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sapliķēju | sapliķējam | sapliķēju | sapliķējām | sapliķēšu | sapliķēsim |
| 2. pers. | sapliķē | sapliķējat | sapliķēji | sapliķējāt | sapliķēsi | sapliķēsiet, sapliķēsit |
| 3. pers. | sapliķē | sapliķēja | sapliķēs | |||
Pavēles izteiksme: sapliķē (vsk. 2. pers.), sapliķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sapliķējot (tag.), sapliķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sapliķētu
Vajadzības izteiksme: jāsapliķē
1.Iesist vairākus, daudzus pliķus; sapļaukāt.
2.Pliķējot nogludināt.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ka gribas sapliķēt pa rokām, pa kājām, pa vaigiem,
- Tad ātri vien devos no turienes prom, kad visi pazīstamie bija sapliķēti, samīļoti un sabučoti, samāti un sačaloti.
- Gan šī sapliķē sulaini , bet tas , cilvēks , nepīkst ne vārda , meklē tikai citu uguni
- Viņa svētais vaigs tika sapliķēts ar dūrēm un apspļaudīts ar siekalām.