sapiņķēt
sapiņķēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sapiņķēju | sapiņķējam | sapiņķēju | sapiņķējām | sapiņķēšu | sapiņķēsim |
| 2. pers. | sapiņķē | sapiņķējat | sapiņķēji | sapiņķējāt | sapiņķēsi | sapiņķēsiet, sapiņķēsit |
| 3. pers. | sapiņķē | sapiņķēja | sapiņķēs | |||
Pavēles izteiksme: sapiņķē (vsk. 2. pers.), sapiņķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sapiņķējot (tag.), sapiņķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sapiņķētu
Vajadzības izteiksme: jāsapiņķē
1.Samudžināt.
2.apvidvārds Savienot, sastiprināt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varbūt Bojātaja sapiņķējusi Vērpējas līdzeno dzīves pavedienu, sajaukusi ar citu.
- – viņš ierosināja un izvilka lielu kasti ar sapiņķētu jedu.
- Vējš atkal saķēra viņa apmetni un sapiņķēja stērbeles.
- un atgādina bezcerīgi sapiņķētu vadu mudžekli.
- Cilvēkam, kurš ienācis Āgenskalnā no nepazīstamas puses, televīzijas tornis vienmēr noskaidros tā atrašanās vietu, kas nekad nav pārāk tālu no tirgus, lai gan ielu vijums liek mērot krietni tālāku gabalu un daudzie līkumi spiež nomaldīties vēlreiz, jo Āgenskalns – tas ir debespusēs sapiņķēts kamols, kuru saprast var vienīgi izredzētie; tā ir metafora, kuru var izjust, bet nevar izskaidrot.