sapīņāt
sapīņāt
1.Pavirši vai nekārtīgi sapīt.
2.Iepīt, iejaukt.
Avoti: EH, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai tam otram bija no zaļām stibām sapīņāta ķerbele, bet ķerbelē dažas riekšavas vilkogu.
- No griestiem nokarājas sapīņātas virves, uz zemē nosviesta popējuma mētājas trīs pinkainas parūkas un maza grāmatiņa.
- Taču paijāt viņas apmetni, kas bija tikai Kazuganes pašas medīti un kopā sapīņāti lapsu kažoki, šķita ērmoti.
- Biedēja ne tik ļoti valoda, cik tas, ka tur bija ārkārtīgi daudz atsauču uz citu filozofu darbiem, un tas viss vēl kārtīgi sapīņāts kopā.
- Nē, ar vārdiem nav aršana, ne velti Tušs nevar parunāt, ar vārdiem neko neizdomāsi, tikai domas vēl vairāk sapīņāsi, pats sapīsies un mīstīsies uz vietas.