sapļaut
sapļaut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sapļauju | sapļaujam | sapļāvu | sapļāvām | sapļaušu | sapļausim |
| 2. pers. | sapļauj | sapļaujat | sapļāvi | sapļāvāt | sapļausi | sapļausiet, sapļausit |
| 3. pers. | sapļauj | sapļāva | sapļaus | |||
Pavēles izteiksme: sapļauj (vsk. 2. pers.), sapļaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sapļaujot (tag.), sapļaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sapļautu
Vajadzības izteiksme: jāsapļauj
1.Pļaujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; pļaujot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
2.Pļaujot savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
2.1.Pļaujot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
3.apvidvārds Ilgāku laiku nepārtraukti pļaut.
Stabili vārdu savienojumiSapļaut Jumīti.
- Sapļaut Jumīti apvidvārds — saka, kad pļauj pēdējo vālu tīrumā, kurā esot paslēpies ražas dievs - Jumītis
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- tad vīri brauca un sapļāva, sasēja kūļos un veda mājās.
- Vasarā viņa ezermalā ar parasto virtuves nazi sapļāva sienu baltraibajai kazai.
- Zāle sapļauta, salikta silē, gotiņa dabūs labi noēsties.
- Čupu nesapļaujamu žagaru traktorists uzmeta mana žoga balstītajām savvaļas vīnstīgām ( pilsētas īpašums!)
- Kā gan nebija jānopūlas, lai aizvestu Dēliņkalna stāvajās nogāzēs sapļauto sienu!