sapļaustīt
sapļaustīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sapļaustu | sapļaustām | sapļaustīju | sapļaustījām | sapļaustīšu | sapļaustīsim |
| 2. pers. | sapļausti | sapļaustāt | sapļaustīji | sapļaustījāt | sapļaustīsi | sapļaustīsiet, sapļaustīsit |
| 3. pers. | sapļausta | sapļaustīja | sapļaustīs | |||
Pavēles izteiksme: sapļausti (vsk. 2. pers.), sapļaustiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sapļaustot (tag.), sapļaustīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sapļaustītu
Vajadzības izteiksme: jāsapļausta
Pļaustot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; pļaustot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Muižas gaitās vien esot bijis jākrūp , neesot paspējis sevim ne labību ievākt - tā izdīgusi uz lauka, ne arī sienu saviem lopiem sapļaustīt - visi zirgi, visas govis aizgājuši badā, un tādēļ arī nevarot ciemiņu pacienāt, ne viņa baltiņu apkopt.