samīt1
samīt [samīt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saminu | saminam | saminu | saminām | samīšu | samīsim |
| 2. pers. | samin | saminat | samini | samināt | samīsi | samīsiet, samīsit |
| 3. pers. | samin | samina | samīs | |||
Pavēles izteiksme: samin (vsk. 2. pers.), saminiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saminot (tag.), samīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: samītu
Vajadzības izteiksme: jāsamin
1.Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
1.1.Uzminot, uzkāpjot virsū, nonāvēt, arī savainot.
2.Vardarbīgi pakļaut, izpostīt, parasti pilnīgi; samīdīt2.
Stabili vārdu savienojumiMīt kājām; mīdīt kājām; samīt kājām; bradāt kājām; sabradāt kājām; mīt zem kājām; samīt zem kājām.
- Mīt kājām; mīdīt kājām; samīt kājām; bradāt kājām; sabradāt kājām; mīt zem kājām; samīt zem kājām; samīdīt kājām idioma — pazemot kādu, rupji aizskarot cilvēka cieņu, jūtas; izpostīt cilvēkam ko dārgu; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus)
- Samīt (arī samalt, satriekt u. tml.) pīšļos idioma — pilnīgi iznicināt
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neviena auto braucēja riepa tās nebija aizskārusi, neviena kāja saminusi.
- Galva sažņaugta kā skrūvspīlēs, tūlīt pārsprāgs kā samīts pūpēdis.
- Galvaskauss pārsprāgs kā samīts pūpēdis, un tās būs beigas.
- Kā arī paikas atliekas, kas samītas pa baru,
- Un atkal un atkal ar kājām samin saules un mākoņus