samīt1
samīt [samīt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saminu | saminam | saminu | saminām | samīšu | samīsim |
| 2. pers. | samin | saminat | samini | samināt | samīsi | samīsiet, samīsit |
| 3. pers. | samin | samina | samīs | |||
Pavēles izteiksme: samin (vsk. 2. pers.), saminiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saminot (tag.), samīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: samītu
Vajadzības izteiksme: jāsamin
1.Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
1.1.Uzminot, uzkāpjot virsū, nonāvēt, arī savainot.
2.Vardarbīgi pakļaut, izpostīt, parasti pilnīgi; samīdīt2.
Stabili vārdu savienojumiSamīt (arī samalt, satriekt u. tml.) pīšļos. Samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām.
- Samīt (arī samalt, satriekt u. tml.) pīšļos idioma — pilnīgi iznicināt
- Samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām idioma — rupji, varmācīgi izpostīt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neviena auto braucēja riepa tās nebija aizskārusi, neviena kāja saminusi.
- Galva sažņaugta kā skrūvspīlēs, tūlīt pārsprāgs kā samīts pūpēdis.
- Galvaskauss pārsprāgs kā samīts pūpēdis, un tās būs beigas.
- Kā arī paikas atliekas, kas samītas pa baru,
- Un atkal un atkal ar kājām samin saules un mākoņus