salutēt
salutēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | salutēju | salutējam | salutēju | salutējām | salutēšu | salutēsim |
| 2. pers. | salutē | salutējat | salutēji | salutējāt | salutēsi | salutēsiet, salutēsit |
| 3. pers. | salutē | salutēja | salutēs | |||
Pavēles izteiksme: salutē (vsk. 2. pers.), salutējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: salutējot (tag.), salutēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: salutētu
Vajadzības izteiksme: jāsalutē
1.Sveicināt noteiktā (reglamentētā, arī tradicionālā) veidā (piemēram, ar rokas kustību, ieroča, karoga pacelšanu).
2.Svinīgi sveikt, arī godināt, parasti ar zalvēm, raķetēm, sirēnu signāliem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Galvenais ir pareizi salutēt un skaidri nokliegties: “ Vienmēr gatavs!”
- Piloti pēdējo reizi apskatīja savu dzimteni un salutējot no tās atvadījās.
- - Kristo un Dante salutējot piemeta zemainās ķepas pie improvizētām galvassedziņām.
- Ikdienā priekšniecībai salutēt viņam nācās reti, un tas viņam patika.
- Mēģinu balansēt, bet pirmās, protams, salutē emocijas.