salūts
salūts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | salūts | salūti |
| Ģen. | salūta | salūtu |
| Dat. | salūtam | salūtiem |
| Akuz. | salūtu | salūtus |
| Lok. | salūtā | salūtos |
1.Sveiciens noteiktā (reglamentētā, arī tradicionālā) veidā (piemēram, ar rokas kustību, ieroča, karoga pacelšanu).
2.Svinīga sveikšana, arī godināšana, parasti ar zalvēm, raķetēm, sirēna signāliem; zalvju, raķešu kopums šādā sveikšanā, arī godināšanā.
Stabili vārdu savienojumiNāciju salūts.
- Nāciju salūts vārdkoptermins — divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājas, arī karakuģus
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet salūts kļuva par kaut līdzīgu " katjušām" pie Berlīnes.
- Pagājušā gada vienā no tiem salūta vajadzībām ieripojuši 4,5 tūkstoši latu.
- „Mums tas ir licies labi, pilsētnieki gaida uzņēmēju salūtu.
- Tāpat reaģē uz salūta trokšņiem un kaimiņu staigāšanu pa kāpņu telpu.
- Protams, arī dejas, salūts un karnevāls būs īsti vietā.