salondāma
salondāma sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; neaktuālsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | salondāma | salondāmas |
| Ģen. | salondāmas | salondāmu |
| Dat. | salondāmai | salondāmām |
| Akuz. | salondāmu | salondāmas |
| Lok. | salondāmā | salondāmās |
Augstāko aprindu sieviete ar izkoptām, izsmalcinātām manierēm.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šajā laikā teātrī aktierus vēl stingri dalīja pēc ampluā principa, kas nozīmēja, ka aktieris spēlēja tikai šāda tipa lomas, tā Jūlija Skaidrīte spēlēja varones un sentimentālas mīlētājas, Dace Akmentiņa – pirmās mīlētājas un dziedamās partijas, Berta Rūmniece – mātes un raksturlomas, Olga Ezerlauka – mātes, Lizete Iesmiņa-Mihelsone – subretes un dziedamās lomas, Luīze Melkerte – salondāmas, Jēkabs Duburs – raksturu lomas un dziedāšanas partijas, Aleksandrs Freimanis – varoņus un mīlētājus, Jānis Brigaders – varoņus, Teodors Valdšmits – mīlētājus un dziedāšanas partijas, Aleksis Mierlauks – otrās raksturu lomas, Roberts Jansons – varoņu tēvus, Dāvids Šveņķis – komiķus, Aleksandrs Mihelsons – jaunos varoņus.