Salome
Salome sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Salome | Salomes |
| Ģen. | Salomes | Salomju |
| Dat. | Salomei | Salomēm |
| Akuz. | Salomi | Salomes |
| Lok. | Salomē | Salomēs |
Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā – Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu.
Avoti: Mit
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai patiesi tu alksti to pašu, ko arī vājprātīgā Salome?
- Pēc tam tu grēkoji domās kā princese Salome ar savu izrīkošanos.
- Kaķa hipnotiskajā murrātajās balsī runājot, Salome savilka vārdojamo cilpu ciešāk:
- Baraba vilka ar žileti pār Salomes pieri, bet mati nekrita.
- nekad, nekad neizjusts prieka vilnis ietina viņu un skaisto Salomi.