sakurtēt
sakurtēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakurtēju | sakurtējam | sakurtēju | sakurtējām | sakurtēšu | sakurtēsim |
| 2. pers. | sakurtē | sakurtējat | sakurtēji | sakurtējāt | sakurtēsi | sakurtēsiet, sakurtēsit |
| 3. pers. | sakurtē | sakurtēja | sakurtēs | |||
Pavēles izteiksme: sakurtē (vsk. 2. pers.), sakurtējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakurtējot (tag.), sakurtēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakurtētu
Vajadzības izteiksme: jāsakurtē
1.Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
2.Sačākstēt (parasti par sniegu, ledu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ka valdošajā " elitē" darbojošās personas varētu beidzot sameklēt sakurtējušo sirdsapziņu un arī pieprasīt pārmaiņas, jo ir neiespējami saprast, kā tādi cilvēki, kā Dzintars Ābiķis, Vaira Paegle, Kārlis Leiškalns, Jānis Lagzdiņš, Ilmārs Līdaka un Karina Pētersone, spēj mierīgi noskatīties, kā valsti vada ļaudis, kuri pietiekami bieži ir vienkārši nekompetenti, lai neteiktu vairāk.