sakurināt
sakurināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakurinu | sakurinām | sakurināju | sakurinājām | sakurināšu | sakurināsim |
| 2. pers. | sakurini | sakurināt | sakurināji | sakurinājāt | sakurināsi | sakurināsiet, sakurināsit |
| 3. pers. | sakurina | sakurināja | sakurinās | |||
Pavēles izteiksme: sakurini (vsk. 2. pers.), sakuriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakurinot (tag.), sakurināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakurinātu
Vajadzības izteiksme: jāsakurina
1.Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu.
1.1.Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts.
2.Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā.
3.Kurinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; kurinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
4.Ierosināt (kādu) darbībai; sakūdīt (kādu); izraisīt (kādā) naidu.
4.1.Palielināt, parasti ievērojami (psihes darbības, psihiska stāvokļa) intensitāti.
Stabili vārdu savienojumiSadot sutu, arī sadot (arī sakurināt, sakurt) pirti.
- Sadot sutu, arī sadot (arī sakurināt, sakurt) pirti sarunvaloda — izteikt bargu rājienu, arī izlamāt
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienā kastes galā sakurināja ugunskuru, virs kura iekāra katlu ar ūdeni.
- Sargbūdā pie Ševčenko ap silti sakurinātu buržuiku — cita kompānija.
- Te ir jākurina ar malku, jāgādā, jāsakurina.
- Māju, kuras lielākajā istabā gulējām rindā uz grīdas, bija grūti sakurināt.
- Varētu sakurināt un nomazgāties, - Laima atgriežas.