sakrunkot
sakrunkot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakrunkoju | sakrunkojam | sakrunkoju | sakrunkojām | sakrunkošu | sakrunkosim |
| 2. pers. | sakrunko | sakrunkojat | sakrunkoji | sakrunkojāt | sakrunkosi | sakrunkosiet, sakrunkosit |
| 3. pers. | sakrunko | sakrunkoja | sakrunkos | |||
Pavēles izteiksme: sakrunko (vsk. 2. pers.), sakrunkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakrunkojot (tag.), sakrunkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakrunkotu
Vajadzības izteiksme: jāsakrunko
1.Saraukt krunkās (seju, tās dalās); būt par cēloni tam, ka izveidojas krunkas (sejā, tās dalās); sagrumbot.
2.Saburzīt, sagumzīt (ko), tā ka (tajā) izveidojas krunkas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ķermeņa apveids sakrunko veselumu, uzplēš auduma līdzeno virsmu kā ērkšķis.
- — Rūdis sakrunko pieri, tad aptver mājienu un iesmejas.
- Karaliene pēc jaunumu uzklausīšanas domīgi sakrunkoja pieri un nopūtās:
- Par to liecina kaut vai sakrunkotā piere, ko operators noķēra Aishas uzstāšanās sākumā.
- Ar platu un siltu plaukstu viņš noglāstīja saulē sakrunkoto Andželikas vaigu un noskūpstīja pieri.