saknaibīt
saknaibīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saknaibu | saknaibām | saknaibīju | saknaibījām | saknaibīšu | saknaibīsim |
| 2. pers. | saknaibi | saknaibāt | saknaibīji | saknaibījāt | saknaibīsi | saknaibīsiet, saknaibīsit |
| 3. pers. | saknaiba | saknaibīja | saknaibīs | |||
Pavēles izteiksme: saknaibi (vsk. 2. pers.), saknaibiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saknaibot (tag.), saknaibīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saknaibītu
Vajadzības izteiksme: jāsaknaiba
1.Knaibot sadalīt, sasmalcināt.
2.Knaibot sabojāt, parasti pilnīgi.
3.Knaibot savainot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vismaz reizi dienā ar pirkstu galiem saknaibi nodevīgo dubultzodu.
- Es jūs saknaibīšu, ja jūs iesiet sūdzēties!”
- Aleksandra Hulna novēlēja man būt drosmīgam, un Viktorija Hulna pieliekusies saknaibīja man vaigus, izraisot nepienācīgu, bērnišķīgu vēlmi iekosties melncimdotajās rokās, kas bija pieskārušās manai sejai.
- Dina spriedusi, ka laba doma būtu terārijā ielikt arī mākslīgos zaļos augus, kas arī izdarīts, bet tie ātri esot tikuši ar spīlēm saknaibīti mazos, mazos gabaliņos.
- Tikai Z.Caunes advokāts Aivo Leimanis, kas pirms dažiem gadiem izpelnījās mediju uzmanību ar to, ka Rīgas Centrālcietumā « aizmāršīgi» ienesa mobilo telefonu, uzskata – I.Gromovs, sēžot policistu auto, varētu būt savu degunu līdz asiņošanai kaut kā saknaibījis pats.