saknābāt
saknābāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saknābāju | saknābājam | saknābāju | saknābājām | saknābāšu | saknābāsim |
| 2. pers. | saknābā | saknābājat | saknābāji | saknābājāt | saknābāsi | saknābāsiet, saknābāsit |
| 3. pers. | saknābā | saknābāja | saknābās | |||
Pavēles izteiksme: saknābā (vsk. 2. pers.), saknābājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saknābājot (tag.), saknābāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saknābātu
Vajadzības izteiksme: jāsaknābā
1.Knābājot sadalīt, sasmalcināt.
2.Knābājot sabojāt, parasti pilnīgi.
3.Knābājot savainot, arī sakropļot.
4.Knābājot salasīt, apēst (piemēram, vairākus, daudzus graudus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kāds saknābāto lauci bija aizvedis uz veterināro klīniku un viņa ievainojumus apārstēja.
- Mazākas ogas tiek norītas veselas, bet lielāki augļi saknābāti.
- Meklēdams ēdamo vai rotaļlietu, visu saknābā un izmētā.
- Es gribēju redzēt, kā cekulzīlītes saknābā sasalušos cūkas speķa gabaliņus caurumos un bārkstīs.
- Kamdēļ viņam tā, ja daudzumu maitas saknābājis.