sakliegt
sakliegt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakliedzu | sakliedzam | sakliedzu | sakliedzām | sakliegšu | sakliegsim |
| 2. pers. | sakliedz | sakliedzat | sakliedzi | sakliedzāt | sakliegsi | sakliegsiet, sakliegsit |
| 3. pers. | sakliedz | sakliedza | sakliegs | |||
Pavēles izteiksme: sakliedz (vsk. 2. pers.), sakliedziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakliedzot (tag.), sakliegšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakliegtu
Vajadzības izteiksme: jāsakliedz
1.intransitīvs Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
1.1.transitīvs
2.transitīvs Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
2.1.Skaļā balsī runājot, saucot, arī kliedzot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, notikums).
3.intransitīvs Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kliegt; ilgāku laiku kliegt (līdz noteiktam brīdim).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaunīgs, ka sakliedzis, vecais vīrs raušas ārā un klibo nopakaļ.
- Pieņemsim, ka vakar zaudēji savaldīšanos un sakliedzi uz saviem bērniem vai dzīvesbiedru.
- Pat nemēģinās klausīties, vienkārši sakliegs un nometīs klausuli.
- Un tad sakliedzu: ‘Ej ratā!’
- Čārlija baidījās, ka Neits sakliegs uz viņu.