sakliedzējs
sakliedzējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sakliedzējs | sakliedzēji |
| Ģen. | sakliedzēja | sakliedzēju |
| Dat. | sakliedzējam | sakliedzējiem |
| Akuz. | sakliedzēju | sakliedzējus |
| Lok. | sakliedzējā | sakliedzējos |
sakliedzēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sakliedzēja | sakliedzējas |
| Ģen. | sakliedzējas | sakliedzēju |
| Dat. | sakliedzējai | sakliedzējām |
| Akuz. | sakliedzēju | sakliedzējas |
| Lok. | sakliedzējā | sakliedzējās |
1.Cilvēks, kas mēdz kliegt, skaļi runāt.
2.Putns (parasti gailis), kas daudz un skaļi dzied.
Avoti: ĒiV