sakaunēties
sakaunēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakaunos | sakaunamies | sakaunējos | sakaunējāmies | sakaunēšos | sakaunēsimies |
| 2. pers. | sakaunies | sakaunaties | sakaunējies | sakaunējāties | sakaunēsies | sakaunēsieties, sakaunēsities |
| 3. pers. | sakaunas | sakaunējās | sakaunēsies | |||
Pavēles izteiksme: sakaunies (vsk. 2. pers.), sakaunieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakaunoties (tag.), sakaunēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakaunētos
Vajadzības izteiksme: jāsakaunas
Sākt, parasti pēkšņi, kaunēties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Soņai tūlīt acīs bija asaras, bet pārējie bērni mazliet sakaunējās.
- – Viņš lauza pirkstus un, sirsnīgi sakaunējies, parausta plecus.
- Joprojām sakaunējusies, nospiedu 6 stāva podziņu un nodūru acis.
- Pēc tam, sakaunējušies no tāda skaistuma, atgriezās mājās.
- Uzreiz sakaunējusies, Janīna ātri notrausa nelūgto slapjumu un ( taisnodamās?)