sakaukt
sakaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakaucu | sakaucam | sakaucu | sakaucām | sakaukšu | sakauksim |
| 2. pers. | sakauc | sakaucat | sakauci | sakaucāt | sakauksi | sakauksiet, sakauksit |
| 3. pers. | sakauc | sakauca | sakauks | |||
Pavēles izteiksme: sakauc (vsk. 2. pers.), sakauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakaucot (tag.), sakaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakauktu
Vajadzības izteiksme: jāsakauc
1.Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaukt (par dzīvniekiem); ilgāku laiku kaukt (līdz noteiktam brīdim).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Oder die Reflexionsphilosophie der Subjektivität, in der Vollständigkeit ihrer Formen, als Kantische, Jacobische und Fichtesche Philosophie“) ( 1803) ir trešais „ Jēnas kritiskajos rakstos” iekļautais teksts ( turpmāk sakaukts „ Ticība un zināšana”). „
- bija smieklīgi, jo aiztenterējām čut ne kilometru prom un viss krutais filmēšanas tīms nespēja mūs sakaukt.
- Tad viens gans aizmetis patiesi krustu un nu šie atstājušies; bet tā vieta ilgi vēl sakaukusi.
- Es dzivoju uz Alejas ielas, tas vienkarsi nau izturams kad tos suņus ritos un vakaros ved pa šo ielu pastaigaties , tie ne tik vien piemeslo visu ielu , bet ar sakauc;as ar visiem ša rajona suņiem , pa pagule''sanu sezdienas ritos nau pat ko domat.