sajumt
sajumt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sajumju | sajumjam | sajūmu, sajumu | sajūmām, sajumām | sajumšu | sajumsim |
| 2. pers. | sajum | sajumjat | sajūmi, sajumi | sajūmāt, sajumāt | sajumsi | sajumsiet, sajumsit |
| 3. pers. | sajumj | sajūma, sajuma | sajums | |||
Pavēles izteiksme: sajum (vsk. 2. pers.), sajumiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sajumjot (tag.), sajumšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sajumtu
Vajadzības izteiksme: jāsajumj
Apjumt (vairākas, daudzas celtnes).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vislielāko sajūmu mums rada plaukstas lieluma un ne tā vieglākā GPS iekārta.
- Es nespēju valdīt sajūmu , bet tomēr novaldījos
- bet tagad , kur viņam likās , kā kad tas ar savējiem būtu izstumts iz cilvēku sabiedrības , nabaga jauneklis nespēcīgi sajuma aiz lielām žēlabām
- "Lielu sajūmu sagādāja " Grotta Palazzese " .
- Es nespēju valdīt sajūmu, bet tomēr novaldījos ....