sagvelzt
sagvelzt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sagvelžu | sagvelžam | sagvelzu | sagvelzām | sagvelzīšu | sagvelzīsim |
| 2. pers. | sagvelz | sagvelžat | sagvelzi | sagvelzāt | sagvelzīsi | sagvelzīsiet, sagvelzīsit |
| 3. pers. | sagvelž | sagvelza | sagvelzīs | |||
Pavēles izteiksme: sagvelz (vsk. 2. pers.), sagvelziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sagvelžot (tag.), sagvelzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sagvelztu
Vajadzības izteiksme: jāsagvelž
1.Sarunāt, sastāstīt (daudz kā nenozīmīga, arī muļķīga, nepatiesa); sapļāpāt.
2.Noteiktu laiku pavadīt pļāpājot.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet, ja dzeramā ir par daudz, es sāku stāstīt ļoti dramatiski un, zināms, sagvelžu tādas nejēdzības, ka pats ar sevi sāku lepoties.
- Viņus gandrīz vai nav ar maizi jābaro, ļauj tikai paspriedelēt, cik kurš neveiksmīgi veicis plastisko operāciju, kādu nepareizas krāsas apģērbu uzvilcis vai muļķību sagvelzis.
- – Ja es būtu Igora vietā, es sagvelztu radiniekam apmēram tā: ir cilvēks, kas pagājušajā gadā izdarījis noziegumu, piemēram, slepkavību, bet es nezinu, tieši kur un kad viņš to izdarījis, un tieši ko nogalinājis.
- Šie labticīgie ļautiņi ticēs man, kaut sagvelzīšu absolūtās muļķības, sadošu visdumjākos padomus, ieteikšu iet visabsurdākos ceļus.
- Vismaz varēja nedaudz uzjautrināties par to stulbību , ko šamais sagvelza