sagurt
sagurt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sagurstu | sagurstam | saguru | sagurām | saguršu | sagursim |
| 2. pers. | sagursti | sagurstat | saguri | sagurāt | sagursi | sagursiet, sagursit |
| 3. pers. | sagurst | sagura | sagurs | |||
Pavēles izteiksme: sagursti (vsk. 2. pers.), sagurstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sagurstot (tag.), saguršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sagurtu
Vajadzības izteiksme: jāsagurst
1.Kļūt neveselam, arī nespēcīgam.
1.1.Kļūt tādam, kurā izpaužas slimība, arī nespēks.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gaidot otro mazuli, viņa jutusies sagurusi un arī apetītes trūcis.
- Lai paslēptu sagurušo izskatu, izveido vieglu zirgasti vai matu mezglu.
- Pirmais sagura Alisons," pretiniekus spēles laikā pētījis Točs. "
- Pirmā nedēļa bija darba pilna, otrajā nedēļā jaunieši sāk sagurt.
- Es atvainojos – es kā rīdzinieks esmu saguris no šīs ielas!