sagulšņāt
sagulšņāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sagulšņāju | sagulšņājam | sagulšņāju | sagulšņājām | sagulšņāšu | sagulšņāsim |
| 2. pers. | sagulšņā | sagulšņājat | sagulšņāji | sagulšņājāt | sagulšņāsi | sagulšņāsiet, sagulšņāsit |
| 3. pers. | sagulšņā | sagulšņāja | sagulšņās | |||
Pavēles izteiksme: sagulšņā (vsk. 2. pers.), sagulšņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sagulšņājot (tag.), sagulšņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sagulšņātu
Vajadzības izteiksme: jāsagulšņā
Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulšņāt; ilgāku laiku gulšņāt (līdz noteiktam brīdim).
Avoti: LLVV