sagramstīt
sagramstīt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sagramstu | sagramstām | sagramstīju | sagramstījām | sagramstīšu | sagramstīsim |
| 2. pers. | sagramsti | sagramstāt | sagramstīji | sagramstījāt | sagramstīsi | sagramstīsiet, sagramstīsit |
| 3. pers. | sagramsta | sagramstīja | sagramstīs | |||
Pavēles izteiksme: sagramsti (vsk. 2. pers.), sagramstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sagramstot (tag.), sagramstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sagramstītu
Vajadzības izteiksme: jāsagramsta
1.Gramstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābāt1, sagrābstīt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirksti un viss ar tiem sataustāmais, bet no sagramstāmā paša sameistarotais.
- – Vai viņai patīk sagramstīt visādus atkritumus, kad dzīvojas pa lauku?
- Lavīzes roka kaut ko sagramstīja un pašāva rumpim priekšā.
- Ar mistera Kenneta mūsbūdā iesistu roku sagramstu mugurā velkamās drēbītes un ieģērbjos tajās kā dresēts zaldāts.
- Loranga arī tūlīt pasacīja, tad nu Dartanjans, sagramstījis dažas krāsu bundžas un otas, nāca līdzi.