sagrabināt
sagrabināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sagrabinu | sagrabinām | sagrabināju | sagrabinājām | sagrabināšu | sagrabināsim |
| 2. pers. | sagrabini | sagrabināt | sagrabināji | sagrabinājāt | sagrabināsi | sagrabināsiet, sagrabināsit |
| 3. pers. | sagrabina | sagrabināja | sagrabinās | |||
Pavēles izteiksme: sagrabini (vsk. 2. pers.), sagrabiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sagrabinot (tag.), sagrabināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sagrabinātu
Vajadzības izteiksme: jāsagrabina
1.sarunvaloda Sadabūt, ar pūlēm, grūtībām savākt.
2.Sākt, parasti pēkšņi, grabināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vārdu sakot, mēnesī sagrabinu vidēji pusotru vai divus tūkstošus litu.
- Sievas un bērnu atvaļinājumam Šrilankā vai Maldīvu salās nevar sagrabināt...
- Tāpēc sagrabināsim, kas mums ir no drēbēm un brauksim.
- Gatis tiešām neizcēlās ar turību, tomēr vajadzīgo summu sagrabināja.
- – Viņa pieceļas, sagrabina trauciņā pildspalvu un atkal apsēstas.