saderēt1
saderēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | saderu | saderam | saderēju | saderējām | saderēšu | saderēsim |
2. pers. | saderi | saderat | saderēji | saderējāt | saderēsi | saderēsiet, saderēsit |
3. pers. | sader | saderēja | saderēs |
Pavēles izteiksme: saderi (vsk. 2. pers.), saderiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saderot (tag.), saderēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saderētu
Vajadzības izteiksme: jāsader
1.Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.; arī saprasties1.
1.1.Būt atbilstošam (kam) – par cilvēka pazīmēm, īpašībām; piestāvēt (kādam) – par apģērbu.
1.2.Būt savstarpēji saskanīgam, būt izmantojamam kopā (ar ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr viņa " varētu saderēt, ka tā nenotiks". "
- Katram savs un dažubrīd vienkārši nesader raksturi vai vēl kādas nianses.
- Savukārt gaišā alus nianses ideāli sader ar rumu un cukurniedru cukuru.
- Lieliski sader ar sadrupinātiem auzu cepumiem vai arī grauzdētiem lazdu riekstiem.
- Pēc anīsa garšojošais fenhelis ļoti labi sader ar apelsīnu un sīpoliem.