sacukurot
sacukurot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sacukuroju | sacukurojam | sacukuroju | sacukurojām | sacukurošu | sacukurosim |
| 2. pers. | sacukuro | sacukurojat | sacukuroji | sacukurojāt | sacukurosi | sacukurosiet, sacukurosit |
| 3. pers. | sacukuro | sacukuroja | sacukuros | |||
Pavēles izteiksme: sacukuro (vsk. 2. pers.), sacukurojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sacukurojot (tag.), sacukurošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sacukurotu
Vajadzības izteiksme: jāsacukuro
1.Iecukurot, parasti stipri; arī sasaldināt.
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko); padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bļodā pieber tējkaroti brūnā cukura vai karoti nesacukurota medus.
- Čēzare izvārīja olas un pagatavoja stipru, kārtīgi sacukurotu tēju.
- Sacukurojušos ābolus izliek veidnē un izlīdzina.
- Pēc tam gatavo biskvītu izgāz uz iepriekš sacukurota cepamā papīra.
- Taču ir arī citas iespējas: ogas var konservēt, sacukurot saldā sīrupā vai sasaldēt.