sačakarēt
sačakarēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sačakarēju | sačakarējam | sačakarēju | sačakarējām | sačakarēšu | sačakarēsim |
| 2. pers. | sačakarē | sačakarējat | sačakarēji | sačakarējāt | sačakarēsi | sačakarēsiet, sačakarēsit |
| 3. pers. | sačakarē | sačakarēja | sačakarēs | |||
Pavēles izteiksme: sačakarē (vsk. 2. pers.), sačakarējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sačakarējot (tag.), sačakarēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sačakarētu
Vajadzības izteiksme: jāsačakarē
2.Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Domāju, ka puikas jubilejas svinēšana tiks sačakarēta vēl pārdesmit gadus.
- Kādu brīdi tas bija aktuāli, taču Savickis pats visu sačakarēja.
- Ja ieliks kādu no malas, tad šī lieta būs sačakarēta.
- - Saka, ka patiesībā daudz kas ir “ sačakarēts”.
- «Manas darbā sačakarētās smadzenes neļauj no tā atbrīvoties,» Debora rakstīja. «