sabīdelēt
sabīdelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sabīdelēju | sabīdelējam | sabīdelēju | sabīdelējām | sabīdelēšu | sabīdelēsim |
| 2. pers. | sabīdelē | sabīdelējat | sabīdelēji | sabīdelējāt | sabīdelēsi | sabīdelēsiet, sabīdelēsit |
| 3. pers. | sabīdelē | sabīdelēja | sabīdelēs | |||
Pavēles izteiksme: sabīdelē (vsk. 2. pers.), sabīdelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sabīdelējot (tag.), sabīdelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sabīdelētu
Vajadzības izteiksme: jāsabīdelē
1.Bīdelējot sasmalcināt (graudus).
2.Bīdelējot pagatavot (miltus).
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet šeit var sabīdelēt bez rūpēm, nekādas izziņas neprasa.
- Samala, es jums saku, kauliņus miltos sabīdelēja.
- Nevarējām pat visiem pa vienu dienu sabīdelēt, jo bīdelēšana iet gausi.