sabiras
sabiras sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | sabiras |
| Ģen. | sabiru |
| Dat. | sabirām |
| Akuz. | sabiras |
| Lok. | sabirās |
Sīkas daļas, druskas, kas radušās, kam birstot, drūpot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad viņi atjēdzās uz cietas pamatnes, sabiru un gruvekļu apbērti.
- Jaunradītā mūžņu savienība aiznesās pa vējam lūžņas dziļumos, arvien plašāk pievienodama sev vēl un vēl sabiras un drazas.
- Sirmais pateica mazajai austrumniecei, ka izvēlas mirkli labjūtas; līkkāje nometās četrrāpus un kā kalnu kaza kopošanās laikā spārdīja klinšu sabiras.
- Vēl mirkli nopētījis mēness apspīdētos gruvešu kalnus, Atkritējs attīrīja starp sabirām divas guļasvietas un, tikko ar muguru pieskāries zemei, aizmirsis neveiksmīgo apmetnes meklēšanu, ieslīga straujā un alkatīgā miegā.
- Laiks, vējš un gadalaiki bija kritalās atstājuši arī ejamus klajienus, tomēr tie reti savienojās cits ar citu, un viņiem nācās rāpties pāri sabiru grēdām, lai sameklētu nākamo kaut cik staigājamo vietu.