sašņorēt1
Lietojuma biežums :
sašņorēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
Locīšana
1.Sasaitēt, sasiet, parasti ar auklu, saiti (apavus, arī apģērbu).
PiemēriBaiba ar blondiem matiem, tautiskā krekliņā (atsegtu plecu), augsti sašņorētās pastaliņās nāca tumšotā laukumā, iztieptās rokās no dzintara veidotu tādu kā olu turēdama.
3.novecojis Izmērīt (ar mērauklu).
Avoti: LLVV, ME, T
Korpusa piemēri:šeit