saņurcīt
Lietojuma biežums :
saņurcīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saņurcu | saņurcām | saņurcīju | saņurcījām | saņurcīšu | saņurcīsim |
| 2. pers. | saņurci | saņurcāt | saņurcīji | saņurcījāt | saņurcīsi | saņurcīsiet, saņurcīsit |
| 3. pers. | saņurca | saņurcīja | saņurcīs | |||
Pavēles izteiksme: saņurci (vsk. 2. pers.), saņurciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saņurcot (tag.), saņurcīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saņurcītu
Vajadzības izteiksme: jāsaņurca
saņurcīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saņurku | saņurkām | saņurcīju | saņurcījām | saņurcīšu | saņurcīsim |
| 2. pers. | saņurki | saņurkāt | saņurcīji | saņurcījāt | saņurcīsi | saņurcīsiet, saņurcīsit |
| 3. pers. | saņurka | saņurcīja | saņurcīs | |||
Pavēles izteiksme: saņurki (vsk. 2. pers.), saņurkiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saņurkot (tag.), saņurcīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saņurcītu
Vajadzības izteiksme: jāsaņurka
Saburzīt, arī burzot saspaidīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kādā saņurcītā rītā viņa ieveda manā kabinetā sirmu pavecu vīrieti.
- Viņa pagarie, viļņainie mati bija sabužināti un apģērbs saņurcīts.
- Tie izskatījās stipri saņurcīti, laikam jau ļaundari bija viņus arī iekaustījuši.
- Viņš atvēra skapi un ieraudzīja uz plauktiņa tukšu, saņurcītu tūtu.
- Tā guļ kā balts, saņurcīts mutautiņš un izliekas bērnišķi nevainīga.