sūrkstēt
sūrkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sūrkstu | sūrkstam | sūrkstēju | sūrkstējām | sūrkstēšu | sūrkstēsim |
| 2. pers. | sūrksti | sūrkstat | sūrkstēji | sūrkstējāt | sūrkstēsi | sūrkstēsiet, sūrkstēsit |
| 3. pers. | sūrkst | sūrkstēja | sūrkstēs | |||
Pavēles izteiksme: sūrksti (vsk. 2. pers.), sūrkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sūrkstot (tag.), sūrkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sūrkstētu
Vajadzības izteiksme: jāsūrkst
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš neatkāpjas no manas sūrkstošās mutes, viņš iet tajā arvien dziļāk.
- Tad atliek vien dzīvot ar sūrkstošu dzeloni sirdī, un tas tad arī ir skaistākais, ko Dievs tādiem muļķiem kā mums var iedot.
- viņu čurkstošās sūrkstošās pieres
- Tur sāpes nogrimušas mūžam sūrkst,
- Lai nesūrkst , āda paliek mīkstāka un dzīst , tad sa sprēgājumos ieberzē ar nesālītiem taukiem