sīkstulība
sīkstulība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sīkstulība | sīkstulības |
| Ģen. | sīkstulības | sīkstulību |
| Dat. | sīkstulībai | sīkstulībām |
| Akuz. | sīkstulību | sīkstulības |
| Lok. | sīkstulībā | sīkstulībās |
1.Vispārināta īpašība → sīkstulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skopulība.
2.apvidvārds Sīkstums, izturība.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zēns aizmirsa savu nodzīvoto laika gājumu, kuram viņš šad tad pārmeta sīkstulību.
- Bet varbūt Maksimilians tieši sīkstulību būs mantojis!
- Varbūt mostas sīkstulība?
- Neviens neizdala citiem visu savu naudu, turpretī laiku un dzīvi gan; nav nekā tāda, ko mēs vēl tik dāsni šķiestu, un šajā jomā sīkstulība būtu tikai noderīga un uzteicama.
- Gadījās dažs gadījuma ubagotājs, kurš par tādu uz pāris stundām kļuva sīkstulības dēļ.