sīkstuļot
sīkstuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sīkstuļoju | sīkstuļojam | sīkstuļoju | sīkstuļojām | sīkstuļošu | sīkstuļosim |
| 2. pers. | sīkstuļo | sīkstuļojat | sīkstuļoji | sīkstuļojāt | sīkstuļosi | sīkstuļosiet, sīkstuļosit |
| 3. pers. | sīkstuļo | sīkstuļoja | sīkstuļos | |||
Pavēles izteiksme: sīkstuļo (vsk. 2. pers.), sīkstuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sīkstuļojot (tag.), sīkstuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sīkstuļotu
Vajadzības izteiksme: jāsīkstuļo
Sīkstuļoties, skopoties.
Avoti: LLVV, TlV