sērmūkšspireja
Lietojuma biežums :
sērmūkšspireja joma: lauksaimniecība
Sorbārija — rožu dzimtas vasarzaļš krūms.
Avoti: LxE, LD
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No dekoratīvo krūmu sugām visbiežāk kapos stādīta un savvaļā pārgājusi pīlādžlapu sērmūkšspireja Sorbaria sorbifolia un spirejas Spirea sp. Vietām Sorbaria sorbifolia invadējusi plašas platlapju, skujkoku un jauktu mežu platības kapu, kā arī muižu apkārtnē.
- Abās teritorijās raksturīgas vairākas dārzbēgļu sugas, kas diezgan bieži invadējušas tuvāko apkārtni kapsētu un pamestu mājvietu, ēku un bijušo parku tuvumā ( piemēram, ciprešu dievkrēsliņš Euphorbia cyparissas, mazā kapmirte Vinca minor, čemurainā neļķe Dianthus barbatus, ārstniecības ziepjusakne Saponaria officinalis, pīlādžlapu sērmūkšspireja Sorbaria sorbifolia, spirejas Spirea sp., strauta sniegoga Symphoricarpos albus, krūmveida karagāna Caragana frutex).
- No kokaugiem - krokainā roze, vārpainā korinte, ošlapu kļava, pabērzu smiltsērkšņis, pīlādžlapu sērmūkšspireja.
- Abās modeļteritorijās atsevišķas svešzemju sugas jeb t.s. kultūrrelikti ( Kowarik, 2003) liecina par noteiktu saimniecisku darbību vai apstādījumu „ modi“ konkrētā vietā un laika periodā, piemēram, meža tulpe Tulipa sylvestris parasti sastopama vecos muižu parkos un mājvietās, spirejas Spirea sp. un sērmūkšspirejas Sorbaria sorbifolia bieži stādītas ainavu parkos, kas sen vairs netiek kopti un pašlaik jau stipri līdzinās dabiskiem mežu biotopiem, taču šo sugu klātesamība liecina par saimniecisku darbību un agrākiem „ dabas uzlabojumiem“ šajās vietās.
- A. Braun parastā sērmūkšspireja S piraea chamaedrifolia L