sērmūkšs
Lietojuma biežums :
sērmūkšs apvidvārds
Parastais pīlādzis (“Sorbus aucuparia”).
Avoti: Aug2
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rēgs pastiepjas pirkstgalos, norauj sērmūkša ogu un izgaist lietū.
- No rīta saimnieks ar sērmūkša nūju atbur zirgu atpakaļ, bet aku aizber ciet ar visu burlaku.
- Viņa guļ, segu pāri galvai pārvilkusi, un mierīgi noklausās istabā notiekošajā tracī ( tas, ka saimniece domājusi — istabā ārdās velns vai kāds uzklīdis lietuvēns, nebūt nav attaisnojums: tālākais teksts liecina, ka arī pats saimnieks itin labi piepratis zintnieka mākslu — viņš, piemēram, ar sērmūkša nūju vienā paņēmienā atbūra velniņu noburto zirgu; ja istabā trakotu velns vai tamlīdzīgs neradījums, nav šaubu, ka saimnieks veikli izrēķinātos arī ar to, • — un saimniece nevarēja nezināt šo faktu).
- Ja kurmis cilājot sakņu dārzu , tad kurmja alā vajagot iebāzt sērmūkša zaru
- Lai govis mierīgi ēstu , kad pirmo reizi dzen ganos , jāgriež sērmūkša rīkstes