sērauts
sērauts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sērauts | sērauti |
| Ģen. | sērauta | sērautu |
| Dat. | sērautam | sērautiem |
| Akuz. | sērautu | sērautus |
| Lok. | sērautā | sērautos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai pelēkā mākoņu gūzma patiešām aiziet, lai nogrimtu pamales dziļumā, vai arī tā, apmetusi loku, atkal atgriezīsies un pārklās ar ēnas sērautu gan zemi, gan atplaukušās cerības?