līķauts
līķauts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | līķauts | līķauti |
| Ģen. | līķauta | līķautu |
| Dat. | līķautam | līķautiem |
| Akuz. | līķautu | līķautus |
| Lok. | līķautā | līķautos |
Auduma gabals, ko pārklāj mirušajam zārkā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēsturnieks Ians Vilsons uzskatīja, ka līķauts bijis attēls no Edesas.
- Pie kapa karavīri zārka vāku nocēla un līķautā ietīto garīdznieku ieripināja bedrē.
- Līķauts tika sabojāts 1532.gada ugunsgrēkā Francijā, Šamberī kapelā.
- No 1204.gada līdz 1312.gadam līķauts glabājies Templiešu ordenī.
- Pārāk daudz esmu piedzīvojis, lai mani spētu sašausmināt dzestrā līķauta dvesma.