sēciens
sēciens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sēciens | sēcieni |
| Ģen. | sēciena | sēcienu |
| Dat. | sēcienam | sēcieniem |
| Akuz. | sēcienu | sēcienus |
| Lok. | sēcienā | sēcienos |
1.Īslaicīga vienreizēja skaņa → sēkt(1).
2.Īslaicīga vienreizēja skaņa → sēkt(2).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēl pavalstījies pa gultu, Gunārs ar aurīgu sēcienu nosvieda segu.
- Kādu brīdi ir tikai šie sēcieni un vaidi no jūras un kaijputniem.
- Tušs izdvesa aizsmakušu sēcienu, sāniski īsi atvēzējās un ar dūri iekrāva Lizetei pa vaigu.
- No turienes atskanēja dvēseli stindzinoši kliedzieni , tad kaut kāds guldzošs sēciens
- Klaigāšana vienā acumirklī pārtrūkst , izsīkst un izčākst aprautos un nespodros spurdzienos , guldzienos , sēcienos vēl pilnīgi nesavaldītajās smieklu atbalsīs