sāndzinums
sāndzinums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: botānikaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sāndzinums | sāndzinumi |
| Ģen. | sāndzinuma | sāndzinumu |
| Dat. | sāndzinumam | sāndzinumiem |
| Akuz. | sāndzinumu | sāndzinumus |
| Lok. | sāndzinumā | sāndzinumos |
Dzinums, kas atzarojas no auga stumbra, skeletzara vai stublāja.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad helēnijas veidos arvien jaunus sāndzinumus, kas turpinās ziedēt.
- Nokniebjot galvenajam zaram galotnīti, izveidojas sāndzinumi.
- Slimība var izpausties divējādi: 1) vispirms novīst atsevišķi sāndzinumi, vēlāk novīst viss augs.
- Pie sakņu kakla attīstās daudz sāndzinumu, kurus atdalot no mātes auga var iegūt jaunu augu.
- Veselīgs stāds ar diviem sāndzinumiem.