Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ieeju skārnī, un ir Lieldienas Sandžiminjāno.
- Es pieskaros ūdens krūkai, un tas ir pavasaris Sandžiminjāno, aizveru slēģus, un istabas zaļā krēsla ir pavasaris Sandžiminjāno.
- Pagriežos un vairs nezinu, vai esmu Forte dei Marmi, Versīlijā vai Volterrā, vai Montepulčāno, vai Galčeti pīniju mežā pie Prato, vai Sandžiminjāno.
- To nebūtu varējis pat Benoco Gocoli ar savu otu, – un nevar taču noliegt, ka šī dižā mākslinieka gleznoto Sandžiminjāno torņu virsotnēs dzelteno vijolīšu nav.
- Varbūt tie debesu atspīdumi uz jumtiem, tā mirguļojošā ēna akas dziļumos, “ svētās Finas vijolīšu” maigais dzeltenums torņu plaisās, varbūt tas viss ir Sandžiminjāno?
