rūķītis
rūķītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rūķītis | rūķīši |
| Ģen. | rūķīša | rūķīšu |
| Dat. | rūķītim | rūķīšiem |
| Akuz. | rūķīti | rūķīšus |
| Lok. | rūķītī | rūķīšos |
Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķis1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ernesta Kļaviņa darbs izstādē „ Karš starp titāniem un rūķīšiem”.
- Par atlaidēm, konkursiem un piegādi uzziniet Rūķīšu pasta facebook lapā!
- Lūk, neliels foto ieskats rūķīšu meža un un klinšu pasaulē!
- 13.30 – 16.00 Rūķīšu meža modināšana un sasveicināšanās ar rūķu saimi;
- Par Rūķīša nāves faktu portālam Kasjauns.lv pavēstīja viņam pietuvinātas personas. "