Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
rustēt
rustēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.rustējurustējamrustējurustējāmrustēšurustēsim
2. pers.rustērustējatrustējirustējātrustēsirustēsiet, rustēsit
3. pers.rustērustējarustēs
Pavēles izteiksme: rustē (vsk. 2. pers.), rustējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rustējot (tag.), rustēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rustētu
Vajadzības izteiksme: jārustē
1.Atkārtoti krāsot alkšņu mizu novārījumā, lai iegūtu rūsganas krāsas toņus.
2.apvidvārds Miecēt.
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Fasāde risināta sarkanajā ķieģelī ar bagātīgi rustētu apmetumu un metāla dekoratīvajiem elementiem.
  • Pastalas savārījušās kā kurkulis, un mani tīrie krekli tagad ir nokrāsojušies sarkani, kā krieva rustētais aitādas kažoks.