rusts1
rusts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rusts | rusti |
| Ģen. | rusta | rustu |
| Dat. | rustam | rustiem |
| Akuz. | rustu | rustus |
| Lok. | rustā | rustos |
Rupji aptēsts akmens, ko lieto rustikā; detalizēti neapdarināts kāda materiāla veidojums (sienu apdarē).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dekoratīvi stūru rusti uzlikti tādai necilai koka mājiņai.
- Līdz ar viņiem planēja Andersena jaunākais dēls, mazais meža dīvainis Rusts.
- Lietots ļoti bagātīgs fasāžu dekors: rusti, logu apdare un dzegas.
- Rusts piezemējās tieši sarkanajā laukumā blakus savam tēvam.
- Obelisks dekorēts ar apmestu profilētu dzegu, stūra rustiem un dekoratīvām apmalēm plaknēs.