Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
runīgums
runīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.runīgumsrunīgumi
Ģen.runīgumarunīgumu
Dat.runīgumamrunīgumiem
Akuz.runīgumurunīgumus
Lok.runīgumārunīgumos
Vispārināta īpašība → runīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; runība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Patiesību sakot, arī agrāk tas nebija izcēlies ar īpašu runīgumu.
  • Ne miņas vairs no runīguma, pavisam slābans viņš atslīga uz dīvāna.
  • Viņš centās pieskaņoties Robertam, kurš bija vairāk pieredzējis un kuram bija tas, kas meitenēm vajadzīgs, — runīgums.
  • Tu kļūsi vecs , runīgums būs vislabākā īpašība , kāda vien var būt
  • Arī šai kopai vadītāja izcēlās ar runīgumu katrā iespējamā vietā starp dziesmām un dejām